trešdiena, 2017. gada 5. aprīlis

Diskrēts lūgums mūsu tautietēm


Mūsu tauta pasaules karā zaudējusi daudz ļaužu. Rēķina, ka kaujās vien no 1914. līdz 1918. gadam krituši vairāk nekā 30 000. Vēl lielākus upurus prasījuši bēģlu laiki, sevišķi bērnu starpā. Salīdzinot ar agrākiem zaudējumiem, tas, ko mēs tagad, cīnoties par savu pašu brīvību, zaudējam, ir tikai zieds.
Šie zaudējumi ir jānolīdzina.
Bet kāda cita lieta ir vēl daudz ļaunāka. Tā ir tā viena vai divu bērnu sistēma vai pat bezbērnība. Kurzemē iedzīvotāju skaits vēl priekš kara stāvēja gandrīz uz vietas, Vidzemē tas auga tikpat lēni kā priede mūsu tīrelī. Tikai Latgale ir palikusi dabiska un nebija ielaidusies nekādās noziedzīgās sistēmās.
Tagad nu, mīļās tautietes, kad Latvija ir pierādījusi, ka viņa ir dzīvotspējīga, tagad, kur visas sirdis pukst priekš šīs mūsu Latvijas, kur visas rokas pirekš viņasstrādā, kur jūs pašas ne vien nenogurušas strādājat, bet pat ziedojat tai savas rotas, tagad es vēl jūs lūgtu: padariet mūs stiprus, dodiet mums bērnus. Apdomājiet, ja sistēmu vietā katrā mūsu ģimenē mudžētu sešas mazas galviņas, tad jau pēc viena auguma mēs skaitītu Latvijā nevis 2 un pus miljona iedzīvotāju, bet 7 un pus miljona!
Es paredzu, jūs pacelsiet pirkstu un rādīsiet man citus, daudz lielākus noziedzniekus pret savu tautu - mūsu vecpuišus. Es jums piekrītu. Īsti patrioti viņi nav. Tas ir skaidri. Bet kas ar tiem darāms, par to būs jāaprunājas ar mūsu finanšu ministru.
Līdz šim jūs, tautietes, dzīvi atsaucāties uz katru aicinājumu pēc palīdzības, kad vīrieši vai strādāja, vai karoja, lai uzceltu valsti. Es esmu pārliecināts, ka jūs neliegsieties padarīt Latviju stipru un varenu. Un jūs to varat.

Jānis Čakste, 1. Latvijas prezidents un 9 bērnu tēvs
Laikraksts "Tēvija" 1919.g.

P.S. Tikpat aktuāli arī šodien!!!