otrdiena, 2020. gada 29. decembris

13 garīgo vadītāju aicinājums Valsts augstākajai vadībai

 


Svētdien, 27. decembrī, 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji un nākuši klajā ar aicinājumu augstākajām valsts amatpersonām saistībā ar 12. novembra Satversmes tiesas (ST) spriedumu.

A. god. Latvijas Valsts prezidentam E. Levita kungam

Ministru prezidentam K. Kariņa kungam
LR Tieslietu ministram J. Bordāna kungam
Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrnieces kundzei
Saeimas deputātiem

Rīgā
2020. gada 27. decembrī
Svētās Ģimenes dienā

AICINĀJUMS

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas reliģisko kopienu vadītāji novēl jums Dieva palīgu un gudrību, vienlaikus vēloties paust savu nostāju šajā jautājumā.

Latvijas identitātes saglabāšanas un sekmīgas attīstības stūrakmens ir Latvijas Republikas Satversmē apliecināto vērtību nostiprināšana un īstenošana dzīvē. Saskaņā ar Satversmi, Latvijā tiek aizsargāta ģimene un laulība, kas ir saliedētas sabiedrības pamats. Daudzus gadsimtus mūsu sabiedrībā nebija neskaidrību par to, kas ir ģimene, tādēļ Satversmē nav iekļauta tās skaidra definīcija. Pašreizējās norises liecina, ka ir pienācis laiks to darīt, līdzīgi kā iepriekš bija nepieciešams definēt, kas ir laulība.

Par to, kā ģimeni izprata Latvijas Republikas Satversmes autori un tiesību sistēmas veidotāji, liecina fakts, ka šajā sistēmā ģimene ir nepārprotami balstīta viena vīrieša un vienas sievietes laulībā. Civillikuma Pirmās daļas regulētais ģimenes tiesību institūts sistēmiski paredz laulību kā ģimenes objektīvo pamatu. Šis princips ir nostiprināts neskaitāmās zemāka juridiska spēka (bet tās pašas tiesību sistēmas) tiesību aktos un atsevišķās normās, un caur tām īstenojas. Mainot ģimenes jēdziena saturu, runa būtu nevis par tiesību sistēmas papildināšanu, bet par tās fundamentālu pārveidošanu. Tā pati ģimenes izpratne ir apliecināta gan latviešu un lībiešu tradīcijās, gan latviskajā dzīvesziņā, gan kristīgajās vērtībās, kas saskaņā ar Satversmes preambulu, kopš senlaikiem veido Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā. Tās pašas vērtības tur godā arī ebreju kopiena un citas Latvijā izsenis pārstāvētas garīgās tradīcijas. Atteikšanās no šādas izpratnes būtu atteikšanās arī no vērtībām un identitātes, kas nostiprināta Latvijas Republikas Satversmē.

Pastāvīgā saskarē ar Latvijas iedzīvotājiem mēs pārliecināmies, ka pašreizējā tiesību sistēmā atspoguļotā ģimenes izpratne bauda plašu atbalstu. Mēģinājumi to mainīt nav guvuši panākumus demokrātiskā ceļā. Ir novērojams, ka šos ierosinājumus visbiežāk pamato ar citu valstu pieredzi un dažādiem motivācijas avotiem ārpus Latvijas. Tomēr jāatceras, ka mūsu tiesību sistēma tika pamatīgi pārbaudīta, saskaņota un atzīta par pietiekami labu, lai Latviju – 21. gadsimtā! – uzņemtu Eiropas Savienībā un NATO. Latvijas Republikas likumi, tajā skaitā Civillikums, tika harmonizēts ar atbilstošajām ES normām. Tādēļ fundamentāli pārveidot mūsu ģimenes tiesības noteikti nav vajadzīgs. Neviens arī nevar mums pieprasīt atteikties no savas identitātes.

Domājot par visas sabiedrības labumu un valsts nākotni, vispirms jārūpējas par bērnu labklājību un tiesībām. Neviens nevar noliegt, ka optimālā vide, kurā bērnam nākt pasaulē un uzaugt, ir ģimene kurā tēvs un māte kā vīrs un sieva ir savienoti stabilā laulībā. Abas lomas un abu dzimumu pārstāvju līdzdalība ir būtiska bērnu pilnvērtīgai audzināšanai un attīstībai. Tādēļ valstij vajadzētu atzīt par svarīgu prioritāti lietot visus motivēšanas un atbalsta instrumentus, lai veidot tādas ģimenes būtu droši un pievilcīgi.

Lūdzam, lai veidojot regulējumu sakarā ar 2020. gada 12. novembra Satversmes tiesas lēmumu, netiktu skarta Satversmē nostiprinātā laulības izpratne kā savienība starp vīrieti un sievieti. Lūdzam arī nostiprināt Satversmē izpratni par ģimeni kā savienību, kas balstīta tādā laulībā starp vīrieti un sievieti.

Par jums visiem aizlūdzot, Dieva gudrību un vadību vēlot –

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – Metropolīts Zbigņevs Stankevičs
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Liepājas bīskaps – Latvijas Romas katoļu bīskapu konferences priekšsēdētājs Viktors Stulpins
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns
Armēņu Apustuliskās Baznīcas Baltijas valstu diecēzes bīskaps Vardans Navasardjans
Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Aleksejs Žilko
Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes Padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko
Rīgas ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētājs Davids Kagans
Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienības bīskaps Vilnis Latgalis
Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs
Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps Nikolajs Gribs
Kristiešu draudzes "Prieka Vēsts" vecākais mācītājs Vilnis Gleške

Pārpublicēts no portāla Delfi.

Arhibīskapa vēstījums 2020.g. ziemassvētkos